oponēt
oponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
PiemēriVēlos tev oponēt.
1.1.Publiski vērtēt, kritizēt (piem., promocijas darbu).
Cilme:No latīņu opponere ‘runāt pretī; pretstatīt’.