oponents
oponents lietvārds; vīriešu dzimte
oponente dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
PiemēriSpēcīgs oponents.
- Spēcīgs oponents.
- Uzklausīt oponenta argumentus.
- Beigās piekrist oponentam.
- Valdības oponenti.
- Vajāt politiskos oponentus.
1.1.Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
PiemēriMaģistra darba oponents.
- Maģistra darba oponents.
- Oponents vērtē disertanta ieguldījumu un atklājumus.
Cilme:No latīņu opponens (opponentis) ‘pretī runājošs’.