novaldīt
novaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriCensties novaldīt zirgu.
1.1.Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
PiemēriSkolotāja mēģina novaldīt bērnus.
1.2.Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriGrūti novaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
2.Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNovaldīt smieklus.
Stabili vārdu savienojumiNovaldīt mēli.