Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
notrūkt
notrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka intransitīvs, darbības vārds
1.Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties.
PiemēriPoga notrūkusi.
1.1.Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
PiemēriLai puraviem nenotrūktu saknes, tos novāc ar dakšām.