nostiprināties
nostiprināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Refl. → nostiprināt; tikt nostiprinātam.
PiemēriIzraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
1.1.Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
PiemēriUzņēmums uzplauka un nostiprinājās.
1.2.Kļūt dziļākam, noturīgākam.
PiemēriViņu mīlestība ar gadiem tikai nostiprinājās.
2.Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
PiemēriNostiprināties iekarotajā zemē.
2.1.Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
PiemēriNostiprināties ieņemtajās pozīcijās.
3.formā: trešā persona Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
PiemēriNe visi jaunvārdi nostiprinās valodā.