nosmīnēt
nosmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
PiemēriPie sevis nosmīnēt.
1.1.transitīvs Smīnot noteikt, pateikt (ko).
PiemēriDraugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
Stabili vārdu savienojumiNosmīnēt bārdā.