nosist
nosist -situ, -sit, -sit, pag. -situ darbības vārds; transitīvs
1.Sitot, ar sitienu, triecienu nonāvēt.
PiemēriNosist čūsku.
- Nosist čūsku.
- Nosist mušu uz galda.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt kā nosistam. Gulēt kā nosistam.
- Aizmigt kā nosistam — sarunvaloda uzreiz aizmigt.
- Gulēt kā nosistam — sarunvaloda būt cieši aizmigušam.
2.Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
PiemēriNosist krūzei osu.
- Nosist krūzei osu.
- Nosist ledus lāstekas no jumta.
- Spēcīgā krusa nositusi visu labību gar zemi.
3.Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
PiemēriSienas pulkstenis nosita deviņi.
- Sienas pulkstenis nosita deviņi.
4.sarunvaloda Pazemināt (maksu, cenu).
PiemēriNosist cenu.
- Nosist cenu.
Stabili vārdu savienojumiNosist laiku.
- Nosist laiku — sarunvaloda bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.