Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noritēt
noritēt 3. pers. -rit, pag. -ritēja intransitīvs, darbības vārds
1.Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
PiemēriLietus lāses norit pār loga rūti.
2.Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
PiemēriViss norit, kā paredzēts.