nopurināt
nopurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriNopurināt ābolus no ābeles.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriVējš nopurinājis zemē visas lapas.
2.Purināt un pārstāt purināt (ko).
PiemēriNopurināt galvu.