noliesēt
noliesēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
noliesējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku).
PiemēriNoliesējušas vistas.
1.1.Novājēt (par cilvēku, arī tā ķermeņa daļām).
PiemēriCietumā viņš ir krietni noliesējis.