noklāt
noklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju darbības vārds; transitīvs
noklāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
PiemēriNoklāt grīdu ar paklāju.
- Noklāt grīdu ar paklāju.
- Kāpnes noklātas ar sarkanu grīdsegu.
- Stalažas noklātas ar brezentu.
1.1.Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoklāt pludmales smiltīs dvieli.
- Noklāt pludmales smiltīs dvieli.
- Noklāt segu uz zemes.
- Noklāt pie gultas zvērādu.
2.Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
PiemēriNoklāt ielu ar asfaltu.
- Noklāt ielu ar asfaltu.
- Noklāt laukumu ar šķembu kārtu.
- Noklāt sienas ar tapetēm.
- Jumts noklāts ar dakstiņiem.
- Vannas istabas grīda un sienas noklātas ar flīzēm.
2.1.Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSienas noklātas ar gleznām.
- Sienas noklātas ar gleznām.
- Pieminekļa pakāje noklāta ar ziediem.
2.2.Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
PiemēriNoklāt seju ar tonālo krēmu.
- Noklāt seju ar tonālo krēmu.
- Noklāt nagus ar laku.
3.formā: trešā persona Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
PiemēriLapām noklāta zeme.
- Lapām noklāta zeme.
- Kalnu virsotnes noklātas ar sniegu.
3.1.Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
PiemēriViss krūms noklāts ar baltiem ziediem.
- Viss krūms noklāts ar baltiem ziediem.
- Ar piepēm noklāti koku stumbri.
3.2.Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
PiemēriVasaras raibumiem noklāta seja.
- Vasaras raibumiem noklāta seja.
- Bārdas rugājiem noklāti vaigi un zods.