noganīt
noganīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
PiemēriNoganīt zāli, atālu.
1.1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
PiemēriNoganīt ganības, pļavu.
1.2.Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
PiemēriNoganīt lopus.
2.Pieskatīt, uzraudzīt.
PiemēriMamma nevar divus puikas noganīt.