nodabūt
nodabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
PiemēriNodabūt mēbeles no trešā stāva lejā.
1.1.Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriNodabūt veco krāsu nost no palodzes.