nodalīt
nodalīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Norobežot (telpu, platību).
PiemēriNodalīt telpu ar stikla starpsienu.
2.Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
PiemēriNodalīt ganāmpulku pēc dzimuma.
2.1.Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
PiemēriNodalīt ietekmes sfēras.