Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noburkšķēt sarunvaloda
noburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēju transitīvs, darbības vārds
Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
PiemēriNeapmierināti kaut ko noburkšķēt.
Stabili vārdu savienojumiNoburkšķēt zem deguna.