nobiedēt
nobiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
PiemēriŠāviena troksnis nobiedēja bērnu un suni.
- Šāviena troksnis nobiedēja bērnu un suni.
- Mēģināt kādu nobiedēt, draudot tam.
1.1.Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
PiemēriPērkons nobiedēja atpūtniekus.
- Pērkons nobiedēja atpūtniekus.