nobiedēt
nobiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
PiemēriŠāviena troksnis nobiedēja bērnu un suni.
1.1.Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
PiemēriPērkons nobiedēja atpūtniekus.