nobīdīt
nobīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
nobīdīties atgriezenisks, darbības vārds
nobīdījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNobīdīt tvertnei vāku.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNobīdīt suni nost no durvīm.
2.Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
PiemēriNobīdīt frekvenci.
Stabili vārdu savienojumiNobīdīt malā. Nobīdīt pie malas.