nobīdīt
nobīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
nobīdīties darbības vārds; atgriezenisks
nobīdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNobīdīt tvertnei vāku.
- Nobīdīt tvertnei vāku.
- Nobīdīt krēslu malā.
- Nobīdīt galdu tālāk no loga.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNobīdīt suni nost no durvīm.
- Nobīdīt suni nost no durvīm.
- Nobīdīt pircēju sāņus.
2.Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
PiemēriNobīdīt frekvenci.
- Nobīdīt frekvenci.
Stabili vārdu savienojumiNobīdīt malā. Nobīdīt pie malas.
- Nobīdīt malā idioma — nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- Nobīdīt pie malas idioma — nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.