nobīdīt
nobīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
nobīdīties darbības vārds; atgriezenisks
nobīdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNobīdīt tvertnei vāku.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNobīdīt suni nost no durvīm.
2.Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
PiemēriNobīdīt frekvenci.
Stabili vārdu savienojumiNobīdīt malā. Nobīdīt pie malas.