nočīkstēt
nočīkstēt -čīkstu, -čīksti, -čīkst, pag. -čīkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
PiemēriNočīkst durvis.
- Nočīkst durvis.
- Zem kājām nočīkstēja grīdas dēļi.
2.sarunvaloda, transitīvs Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
PiemēriBērns nočīkstēja visu nakti.
- Bērns nočīkstēja visu nakti.
2.1.Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
PiemēriMeitene nočīkstēja, ka negrib viena palikt mājās.
- Meitene nočīkstēja, ka negrib viena palikt mājās.