nočīkstēt
nočīkstēt -čīkstu, -čīksti, -čīkst, pag. -čīkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
PiemēriNočīkst durvis.
2.sarunvaloda, transitīvs Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
PiemēriBērns nočīkstēja visu nakti.
2.1.Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
PiemēriMeitene nočīkstēja, ka negrib viena palikt mājās.