Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nočīgāt sarunvaloda
nočīgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Čīgājot nospēlēt.
PiemēriBeidzot vijolnieks bija ar mieru kaut ko nočīgāt.
1.1.Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
PiemēriVisu vakaru nočīgāt vijoli.