neticīgs
neticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neticīgi apstākļa vārds
neticība lietvārds; sieviešu dzimte
neticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
PiemēriNeticīgs jaunietis.
- Neticīgs jaunietis.
- Neticīga ģimene.
- Neticīga cilvēka uzskati.
1.1. Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
PiemēriSludināt Evaņģēliju neticīgajiem.
- Sludināt Evaņģēliju neticīgajiem.
2.Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeticīgi skatīties, smaidīt, jautāt.
- Neticīgi skatīties, smaidīt, jautāt.
Stabili vārdu savienojumiNeticīgais Toms.
- Neticīgais Toms idioma — saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.