neticēt
neticēt neticu, netici, netic, pag. neticēju darbības vārds; intransitīvs
1.Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
PiemēriEs tev neticu, tu melo.
1.1.Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
PiemēriNeticēt drauga solījumiem, vārdiem.
2.Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
PiemēriNeticēt Dievam.
Stabili vārdu savienojumiNeticēt savām acīm. Neticēt savām ausīm.