nestuves
nestuves [nȩstuves] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
PiemēriNovietot cietušo uz nestuvēm.
- Novietot cietušo uz nestuvēm.
- Nest slimnieku uz nestuvēm.
1.1.Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
PiemēriNest smiltis ar nestuvēm.
- Nest smiltis ar nestuvēm.
- Zemes pārnešanai izmantot nestuves.
1.2.arī formā: vienskaitlis Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
PiemēriValdnieku nesa nestuvēs no tīra zelta.
- Valdnieku nesa nestuvēs no tīra zelta.
- Faraonu nesa uz nestuves, kas bija troņa formā.