Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nelaime
nelaime dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
PiemēriLiela nelaime.
  • Liela nelaime.
  • Smaga nelaime.
  • Viņu piemeklēja nelaime – nomira māte.
Stabili vārdu savienojumiNelaimes gadījums.
  • Nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
2.Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
PiemēriAr datoru notikusi kāda nelaime.
  • Ar datoru notikusi kāda nelaime.
  • Aukstums vēl nebija lielākā nelaime.
  • Piedzīvot dažādas nelaimes.
  • Nelaimes sākās, kad šķērsojām robežu.
Stabili vārdu savienojumiNelaimes skaitlis.
  • Nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) nelaime kaklā. (Kā) nelaime uz kakla. (Kā) par nelaimi.