nelaimīgs
nelaimīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nelaimīga -a īpašības vārds; sieviešu dzimte
nelaimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
PiemēriNelaimīgs cilvēks.
- Nelaimīgs cilvēks.
- Nelaimīgie vecāki.
- Nelaimīgs skatiens.
- Nelaimīga seja.
2.Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
PiemēriIzglābt nelaimīgo peldētāju.
- Izglābt nelaimīgo peldētāju.
- Nelaimīgā meitene noasiņojusi.
2.1. Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
PiemēriIzvilkt nelaimīgo no sadragātās automašīnas.
- Izvilkt nelaimīgo no sadragātās automašīnas.
- Nelaimīgais atrasts pēc ilgāka laika.
3.Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
PiemēriViņš aizvien ir nelaimīgs.
- Viņš aizvien ir nelaimīgs.
- Vīrietis izpostījis viņas dzīvi un padarījis nelaimīgu.
- Nelaimīgs mūžs.
- Nelaimīga kopdzīve.
Stabili vārdu savienojumiNelaimīga mīlestība. Nelaimīgi iemīlēties.
- Nelaimīga mīlestība — mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- Nelaimīgi iemīlēties — iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
4.Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
PiemēriNelaimīgs kritiens.
- Nelaimīgs kritiens.
- Nelaimīga sagadīšanās.
- Piektdienu mēdz uzskatīt par nelaimīgu dienu.
- Nelaimīga ziņa.
Stabili vārdu savienojumiNelaimīga roka.
- Nelaimīga roka idioma — saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).