Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mūks
mūks vīriešu dzimte, lietvārds
Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
PiemēriDominikāņu, franciskāņu mūks.
Stabili vārdu savienojumiKā mūks.
Cilme:No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos ‘vientuļnieks’.