Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mežacūka
mežacūka lietvārds; sieviešu dzimte
Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
PiemēriMežacūka ar sivēniem.
  • Mežacūka ar sivēniem.
  • Mežacūku izrakņāts kartupeļu lauks.
  • Mežacūku medības.