mežabrālis vēsturisks
mežabrālis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
1.1.Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
PiemēriMežabrāļu bunkurs.