melanža
melanža lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viendabīga, no čaumalām atdalīta olu masa.
PiemēriSaldēta melanža.
2.Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
PiemēriJaka no melanžas dzijas.
Cilme:No franču mélange ‘maisījums’.
Normatīvais komentārs:Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c.