meistarīgs
meistarīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
meistarīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
meistarīgi apstākļa vārds
meistarība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriMeistarīgs virpotājs.
- Meistarīgs virpotājs.
- Meistarīga audēja.
- Meistarīgi sportisti.
- Meistarīga gleznotāja otas pieskārieni.
1.1.Tāds, kas veikts ar izcilu prasmi, zināšanām, talantu.
PiemēriMeistarīgs aktieru tēlojums.
- Meistarīgs aktieru tēlojums.
- Meistarīgi uzgleznots portrets.
- Meistarīgi spēlēt ģitāru.