Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
meistarīgs
meistarīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
meistarīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
meistarīgi apstākļa vārds
meistarība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriMeistarīgs virpotājs.
  • Meistarīgs virpotājs.
  • Meistarīga audēja.
  • Meistarīgi sportisti.
  • Meistarīga gleznotāja otas pieskārieni.
1.1.Tāds, kas veikts ar izcilu prasmi, zināšanām, talantu.
PiemēriMeistarīgs aktieru tēlojums.
  • Meistarīgs aktieru tēlojums.
  • Meistarīgi uzgleznots portrets.
  • Meistarīgi spēlēt ģitāru.