meistars
meistars vīriešu dzimte, lietvārds
meistare dsk. ģen. -ru sieviešu dzimte, lietvārds
1.Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
PiemēriPrasmīgs, labs meistars.
Stabili vārdu savienojumiPulksteņu meistars.
1.1.vēsturisks Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
PiemēriCunftes meistars.
2.Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
PiemēriCeha meistars.
Stabili vārdu savienojumiMaiņas meistars. Nozvejas meistars.
3.Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriAinavas meistars
Stabili vārdu savienojumiSkatuves mākslas meistars. Sporta meistars.
3.1.Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
PiemēriKompromisu meistars.
Stabili vārdu savienojumiMeistars no debesīm nekrīt.
Cilme:No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister ‘skolotājs, priekšnieks’.