maskēt
maskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
PiemēriMaskēt bruņu tehniku.
1.1.Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
PiemēriMaskēt rētas.
2.Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
PiemēriMaskēt savu neprasmi.
Cilme:No franču masquer.