maskēt
maskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
PiemēriMaskēt bruņu tehniku.
- Maskēt bruņu tehniku.
- Maskēt nocietinājumus.
- Maskēt pēdas.
- Maskēt nelielus skrāpējumus uz automašīnas.
1.1.Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
PiemēriMaskēt rētas.
- Maskēt rētas.
- Maskēt pinnes.
- Tērps maskē auguma īpatnības.
2.Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
PiemēriMaskēt savu neprasmi.
- Maskēt savu neprasmi.
- Maskēt savus īstos uzskatus.
- Maskēt negodīgi iegūtu līdzekļu patieso izcelsmi.
Cilme:No franču masquer.