maska
maska sieviešu dzimte, lietvārds
1.Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
PiemēriUzlikt masku.
1.1.Tērps, ar kuru simboliski atdarina, piem., kādu personu, dzīvnieku; cilvēks šādā tērpā.
PiemēriLāča maska.
Stabili vārdu savienojumiDelartiskā jeb masku komēdija. Masku balle.
1.2.pārnestā nozīmē Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
Stabili vārdu savienojumiMaska nokrīt.
2.Sejas aizsegs (elpošanas orgānu aizsargāšanai).
PiemēriĶirurģiskā maska.
Stabili vārdu savienojumiSkābekļa maska.
3.Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
PiemēriDziedniecisko dūņu maska.
4.Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
PiemēriPēcnāves maska.
Stabili vārdu savienojumiNomest masku. Noņemt masku. Noraut masku. Slēpties zem maskas. Uzlikt masku. Uzvilkt masku.
Cilme:No franču masque, kam pamatā itāliešu maschera.