manīgs
manīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
manīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
manīgi apstākļa vārds
manība lietvārds; sieviešu dzimte
manīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas prot izmantot apstākļus; attapīgs, apķērīgs.
PiemēriManīgs jurists.
1.1.Veikls, izveicīgs.
PiemēriAmatnieks bija manīgs un izdarīgs puisis.