maize
maize lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
PiemēriRudzu, kviešu maize.
- Rudzu, kviešu maize.
- Svaiga, cieta, sakaltusi maize.
- Maizes ceptuve.
- Maizes klaips, šķēle, rika.
- Ēst maizi ar desu.
- Uzziest, uzsmērēt maizei sviestu.
Stabili vārdu savienojumiBišu maize. Franču maize. Maizes kule.
- Bišu maize — bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- Franču maize — tievs, garš baltmaizes kukulis.
- Maizes kule novecojis — kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- Maizes lāpsta — lize.
- Maizes tītenis — plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
- Melnā maize — maize no rudzu miltiem, rupjmaize.
- Mīcīt maizi — šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
- Neraudzēta maize — maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- Ogu maize sarunvaloda — salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- Pītā maize — baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- Plaucēta maize — maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
- Rupja maize — rupjmaize.
- Saldskābā maize — saldskābmaize.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
PiemēriMaizes zupa.
- Maizes zupa.
- Maizes raugs.
1.2.Mīkla.
PiemēriMīcīt maizi.
- Mīcīt maizi.
- Maize rūgst.
Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi. Jaut maizi.
- Jaukt maizi — jaut maizi.
- Jaut maizi — gatavot mīklu maizes cepšanai.
1.3.pārnestā nozīmē Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais.
PiemēriŽurnālista maize ir informācija.
- Žurnālista maize ir informācija.
Stabili vārdu savienojumiGara maize. Garīgā maize.
- Gara maize — tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- Garīgā maize — tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
2.Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
PiemēriAudzēt maizi.
- Audzēt maizi.
Stabili vārdu savienojumiLīdz jaunai maizei.
- Līdz jaunai maizei — līdz jaunai graudu ražai.
3.Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
Piemēri"Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
- "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
Stabili vārdu savienojumiBada maize. Būt svešā maizē. Dienišķā maize.
- Bada maize — trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
- Būt svešā maizē — dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- Dienišķā maize — ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
- Dot maizi — apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- Ēst kāda maizi — būt kāda apgādībā.
- Ēst savu maizi — pelnīt sev eksistences līdzekļus.
- Kroņa maize — valsts uzturs (piem., cietumā).
- Maizes devējs — 1. Darba devējs.2. Apgādnieks.
- Pelnīt maizi — ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
3.1.Darbs.
PiemēriAiziet zinātnieka maizē.
- Aiziet zinātnieka maizē.
Stabili vārdu savienojumiMaizes darbs. Salda maize. Viegla maize.
- Maizes darbs — darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
- Salda maize — viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- Viegla maize — viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot svešā maizē. Grauzt sausu maizi. Iejaut maizi. Kaunu maizē apēdis. Kā medus maize.
- Dzīvot svešā maizē — dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- Grauzt sausu maizi — iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- Iejaut maizi — sagatavot mīklu maizei.
- Kaunu maizē apēdis idioma — saka par tādu, kam nemaz nav kauna.
- Kā medus maize idioma — 1. Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.2. Ļoti salds.
- Kā medus uz maizes idioma — 1. Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.2. Ļoti salds.
- Maize bez garozas idioma — darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- Maizes klēts idioma — apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- Pie maizes un ūdens idioma — ieslodzījumā, cietumā.
- Pie ūdens un maizes idioma — ieslodzījumā, cietumā.
- Prātu maizē apēdis sarunvaloda — saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- Tas vairs maizi neēdīs idioma — saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
- Žēlastības maize idioma — trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.