lidināt
lidināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
PiemēriVējš lidina sausās lapas pa gaisu.
2.novecojis, intransitīvs; formā: trešā persona Lidināties1.
PiemēriŽagatiņa žadzināja, Grib vanaga sieva būt; Īsi spārni, gara aste, Nevar līdzi lidināt.