lēkme
lēkme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
PiemēriAkūta apendicīta lēkme.
- Akūta apendicīta lēkme.
- Histērijas lēkme.
- Krampju, sāpju lēkme.
- Sievietei uzbrukusi smaga nervu lēkme.
1.1.Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
PiemēriIzraisīt dusmu lēkmi.
- Izraisīt dusmu lēkmi.
1.2.Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
PiemēriAsaru lēkme.
- Asaru lēkme.
- Uznāca smieklu lēkme.