lēkāt
lēkāt [lȩ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt lēkt.
PiemēriLēkāt ar izpletni.
1.1.Virzīties, pārvietoties, brīžiem palecoties.
PiemēriLēkāt pa peļķēm.
1.2.Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
PiemēriKad vasarā zivis lēkā, tad gaidāms jauks laiks.
2.formā: trešā persona Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
PiemēriMotocikls lēkā pa nelīdzeno ceļu.
Stabili vārdu savienojumiSirds lēkā.
2.1.Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
PiemēriSaules zaķīši lēkā virs ūdens.
2.2.Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
PiemēriBurti acu priekšā lēkā.
3.Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
PiemēriAsinsspiediens lēkā.
3.1.Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
PiemēriBurti lēkā, noslīd, tiek izlaisti.
3.2.Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
PiemēriDomas lēkā.