lēciens
lēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → lēkt.
PiemēriVeikls lēciens pāri peļķei.
1.1.Liels, straujš solis.
PiemēriPāris lēcienos viņš jau bija pie autobusa pieturas.
1.2.pārnestā nozīmē Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
PiemēriMotocikls vienā lēcienā ir pāri pauguram.
2.Strauja pāreja citā kvalitātē.
PiemēriStraujš lēciens ekonomikā.