Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
lēkt
lēkt lecu [lȩcu], lec, lec [lȩc], pag. lēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
PiemēriLēkt uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiLēkt klases; lēkt klasītes. Lēkt uz kruķiem.
1.1.Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
PiemēriVāvere lec no viena zara uz otru.
1.2.Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
PiemēriLīdaka lec.
2.Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
PiemēriLēkt augstumā un tālumā.
Stabili vārdu savienojumiLēkt upē.
3.Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
PiemēriLēkt no braucoša vilciena, braucošas automašīnas.
3.1.kopā ar: "mugurā" vai "sedlos" Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
PiemēriLēkt zirgam mugurā.
3.2.kopā ar: "augšā" vai "kājās", vai "stāvus" Strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
PiemēriLēkt pēkšņi kājās.
Stabili vārdu savienojumiLēkt no miega (augšā).
4.formā: trešā persona Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriDzirksteles lec.
4.1.Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
PiemēriŠļakatas lec acīs.
4.2.Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
PiemēriIzkapts lec atpakaļ.
5.formā: trešā persona Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
PiemēriSaule lec vēlu.
6.sarunvaloda, transitīvs Dejot (strauju deju).
PiemēriBērni lec polku.
Stabili vārdu savienojumiLēkt acīs. Lēkt gaisā; lēkt uz augšu. Lēkt no biksēm laukā; lēkt no biksēm ārā. Lēkt uz auguma.