kustīgs
kustīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kustīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kustīgi apstākļa vārds
kustīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
PiemēriKustīgs zēns.
1.1.Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
PiemēriŠaut kustīgos mērķos.
2.Tāds, kas var mainīt stāvokli dažādos virzienos (piem., par ķermeņa daļām).
PiemēriKustīgi pirksti.
2.1.Tāds, kas neatrodas stingri kādā vietā un to var pakustināt.
PiemēriBojātais zobs ir kustīgs.
Stabili vārdu savienojumiKustīgs kā ūdenszāle.