kustīgs
kustīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kustīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kustīgi apstākļa vārds
kustīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
PiemēriKustīgs zēns.
1.1.Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
PiemēriŠaut kustīgos mērķos.
2.Tāds, kas var mainīt stāvokli dažādos virzienos (piem., par ķermeņa daļām).
PiemēriKustīgi pirksti.
2.1.Tāds, kas neatrodas stingri kādā vietā un to var pakustināt.
PiemēriBojātais zobs ir kustīgs.
Stabili vārdu savienojumiKustīgs kā ūdenszāle.