kustēt
kustēt kustu, kusti, kust, pag. kustēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pārvietoties, virzīties; kustēties.
PiemēriSirmgalvis tikko kust.
1.1.formā: trešā persona Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens sāk kustēt.
2.formā: trešā persona Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriĒd, ka vaigi vien kust.
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
PiemēriVējā kust koku zari.
Stabili vārdu savienojumiAusis kust. Melo, ka ausis vien kust. Vezums nekust (ne) no vietas.