kustēt
kustēt kustu, kusti, kust, pag. kustēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārvietoties, virzīties; kustēties.
PiemēriSirmgalvis tikko kust.
- Sirmgalvis tikko kust.
1.1.formā: trešā persona Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens sāk kustēt.
- Vilciens sāk kustēt.
- Vezums nekust no vietas.
2.formā: trešā persona Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriĒd, ka vaigi vien kust.
- Ēd, ka vaigi vien kust.
- Suņa aste nerimst kustēt.
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
PiemēriVējā kust koku zari.
- Vējā kust koku zari.
- Kokos nekust ne lapiņa.
Stabili vārdu savienojumiAusis kust. Melo, ka ausis vien kust. Vezums nekust (ne) no vietas.
- Ausis kust idioma — saka, ja kāds melo.
- Melo, ka ausis vien kust idioma — saka, ja kāds daudz, nekaunīgi melo.
- Vezums nekust (ne) no vietas idioma — saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.