Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kustīgs
kustīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kustīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kustīgi apstākļa vārds
kustīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
PiemēriKustīgs zēns.
  • Kustīgs zēns.
  • Bērns ir kustīgs, nevar ne mirkli palikt mierā.
  • Skaļš un kustīgs putns.
  • Māte joprojām kustīga, kopj mājas soli.
1.1.Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
PiemēriŠaut kustīgos mērķos.
  • Šaut kustīgos mērķos.
  • Pamanīt kustīgu ēnu.
2.Tāds, kas var mainīt stāvokli dažādos virzienos (piem., par ķermeņa daļām).
PiemēriKustīgi pirksti.
  • Kustīgi pirksti.
  • Neparasti kustīgi sejas vaibsti.
2.1.Tāds, kas neatrodas stingri kādā vietā un to var pakustināt.
PiemēriBojātais zobs ir kustīgs.
  • Bojātais zobs ir kustīgs.
  • Detaļu savienojums kļuvis kustīgs.
Stabili vārdu savienojumiKustīgs kā ūdenszāle.