krūmājs
krūmājs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
PiemēriKārklu krūmājs.
- Kārklu krūmājs.
- Spraukties cauri krūmājam.
1.1.formā: daudzskaitlis Krūmi.
PiemēriParkā aug svešzemju koki un krūmāji.
- Parkā aug svešzemju koki un krūmāji.
- Krūmājiem apaugusi upītes apkārtne.
Stabili vārdu savienojumiKrūmāju arkls.
- Krūmāju arkls — traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.