krunka
krunka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
PiemēriSaraut pieri krunkās.
- Saraut pieri krunkās.
- Krunka uzacu starpā.
- Sunim dziļas krunkas uz purna un ap acīm.
2.Kroka, negludums (piem., apģērbā, apavos).
PiemēriIzlīdzināt krunkas.
- Izlīdzināt krunkas.
- Zābaku stulmi ir krunkās.
Cilme:No viduslejasvācu krunke.