krēslot
krēslot [krȩ̃sluôt] 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
krēsloties darbības vārds; atgriezenisks
krēslojums lietvārds; vīriešu dzimte
Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
PiemēriKrēsloja vasaras vakars.
- Krēsloja vasaras vakars.
- Istabā sāka krēslot.
- Kad darbi bija padarīti, jau krēsloja.