krustceles
krustceles dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ceļu krustojums.
PiemēriApstāties pie krustcelēm.
- Apstāties pie krustcelēm.
- Krustcelēs nogriezties pa labi.
2.Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).
PiemēriBūt vēstures krustcelēs.
- Būt vēstures krustcelēs.
- Teātris gadsimtu krustcelēs.
- Nonākt dzīves krustcelēs.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt krustcelēs.
- Stāvēt krustcelēs idioma — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).