krustceļš
krustceļš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ceļu krustojums.
PiemēriAizvest līdz krustceļam.
2.formā: daudzskaitlis Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles2.
PiemēriStāvēt dzīves krustceļos.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt krustceļos.