Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kraukāt
kraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
PiemēriSlimnieks kraukā.