Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kooperēt
kooperēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
PiemēriKooperēt ar citām Eiropas struktūrām.
1.1.transitīvs Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
PiemēriKooperēt darbu.
1.2.transitīvs Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
PiemēriKooperēti uzņēmumi.