Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
konvojēt
konvojēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Vest (kādu, ko) konvoja pavadībā, apsardzībā.
PiemēriApcietinātais tika konvojēts uz tiesas sēdi.
Cilme:No franču convoyer.